Gadā Latvijā plaši tika atzīmēta latviešu izcilā komponista Jāzepa Vītola 150




Yüklə 247.7 Kb.
səhifə5/5
tarix23.02.2016
ölçüsü247.7 Kb.
1   2   3   4   5

  • Otrajos dziesmu svētkos (1880)

  • Trešajos dziesmu svētkos (1888)

  • Ceturtajos dziesmu svētkos (1895)

51. [C: IV]*

Trešo vispārējo dziesmu svētku virsdiriģentus ievēlēja paši koru diriģenti – gan tieši, gan ar vēstuļu starpniecību. No 12 kandidātiem visvairāk balsu saņēma Vīgneru Ernests, ievēlēti tika arī Indriķis Zīle un Jurjānu Andrejs. Jāni Bētiņu iecēla par goda virsdiriģentu.


    • Kuri no Trešajos dziesmu svētkos Vītola satiktajiem latviešu kultūras darbiniekiem bija šo svētku virsdiriģenti?

  • Vīgneru Ernests, Jurjānu Andrejs

  • Frīdrihs Grosvalds, Ādams Ārgalis

  • Juris Jurjāns, Oskars Šepskis

52. [C: IV]

Pēc Trešajiem dziesmu svētkiem (1888) Rīgas Latviešu biedrībā tika nodibināta Mūzikas komisija. Tai bija vadošā loma ikgadējo „Rudens koncertu” rīkošanā, kordziesmu un folkloras krājumu izdošanā, žurnāla „Mūzikas Druva” subsidēšanā līdz pat Pirmajam pasaules karam.


    • Kurai organizācijai bija vadošā loma latviešu mūzikas propagandā laikā no 1888. gada līdz Pirmajam pasaules karam?

  • Izglītības departamenta Mūzikas nodaļai

  • Skaņu mākslas skolai

  • Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijai

53.[C: IV]*

Latvijas Konservatorija tika dibināta Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes prezidentūras laikā. Taču Vītola pirmā saskarsme ar Čaksti bijusi jau Jelgavā notikušo Ceturto dziesmu svētku laikā (1895). Toreizējais advokāts, Jelgavas Latviešu biedrības vadītājs Jānis Čakste bija šo svētku galvenais rīkotājs un lielā mērā arī to sponsors.


    • Kurš bija Latvijas Valsts pirmais prezidents, arī Jelgavā notikušo Ceturto dziesmu svētku (1895) galvenais rīkotājs?

  • Jānis Čakste

  • Gustavs Zemgals

  • Kārlis Ulmanis

54. [C: IV]*

19. gs. 80. gados Vītols vēl pavisam tieši saskaras ar latviešu tautas pirmās atmodas darbiniekiem, nacionālās identitātes un tautiskās pašapziņas modinātājiem – jaunlatviešiem. Līdzās vairākām dziesmām ar Ausekļa dzeju Vītola daiļradē ir arī jauktā kora dziesma „Upe un cilvēka dzīve” ar Krišjāņa Barona vārdiem.


    • Kurš jaunlatviešu paaudzes kultūras darbinieks ir J.Vītola dziesmas „Upe un cilvēka dzīve” vārdu autors?

  • Andrejs Pumpurs

  • Juris Alunāns

  • Krišjānis Barons

55. [C: IV]

Kantāti „Ziemeļblāzma” J. Vītols ir sacerējis Augusta Dombrovska uzbūvētās, tautai dāvinātās Mīlgrāvja atturības biedrības ”Ziemeļblāzma” jaunā nama iesvētīšanai 1913. gadā. Augusts Dombrovskis bija viens no pirmajiem plaša vēriena latviešu uzņēmējiem, kurš nopelnītos līdzekļus ieguldījis labdarībā un kultūras mecenātismā.


    • Ar kādu Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgu personību un notikumu saistīta J.Vītola kantāte „Ziemeļblāzma”?

  • Ar Augusta Dombrovska uzceltās Burtnieku mājas atklāšanu

  • Ar Mīlgrāvja biedrības „Ziemeļblāzma” jaunceltā nama iesvētīšanu

  • Ar Augusta Dombrovska 100. dzimšanas dienas atceres svinībām

56. [C: IV]*

1918. gada vasarā Jāzeps Vītols saņēma uzaicinājumu kļūt par jaundibināmās „Latvju operas” direktoru. Rīgā viņš iebrauca augustā ar t.s. „operas vilcienu”, kas no Pēterburgas uz dzimteni pārveda Pirmā pasaules kara izkliedētos latviešu māksliniekus. „Latvju operas” pirmā izrāde – R.Vāgnera „Klīstošais holandietis” – notika 1918. gada 15. oktobrī tagadējā Nacionālā teātra telpās.


    • Ar kādu izrādi 1918.gada 15. oktobrī Rīgā darbu uzsāka „Latvju opera”, kuras direktors tobrīd bija Jāzeps Vītols?

  • Volfgangs Amadejs Mocarts. „Figaro kāzas”

  • Rihards Vāgners. „Klīstošais holandietis”

  • Pēteris Čaikovskis. „Jevgeņijs Oņegins”

57.[C: IV]*

Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs un pirmais rektors bija gleznotājs Vilhelms Purvītis. Viņa dzīves ceļā vērojama līdzība ar Vītola mūžu. Purvītis ar lielo zelta medaļu absolvēja Pēterburgas Mākslas akadēmiju, saņēma šīs augstskolas akadēmiķa grādu. Viņš kļuva par latviešu nacionālās ainavu glezniecības izveidotāju un viņa meistardarbnīcā izauguši vairāk nekā 50 jauno mākslinieku.


  • Janis Rozentāls

  • Vilhelms Purvītis

  • Gustavs Šķilters

58. [C: IV]*

1919. gada rudenī, gadu pēc Latvijas valsts pasludināšanas, tika dibināta Latvijas Universitāte, Konservatorija, Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālais teātris, Nacionālā opera, Nacionālā bibliotēka. Nedaudz vēlāk – 1925. gadā – darbu uzsāka Latvijas Radiofons. Turpretim Latvijas Televīzija tika atklāta tikai 1954. gadā.


    • Kuras institūcijas Jāzepa Vītola laikā Rīgā vēl nebija?

  • Latvijas Mākslas akadēmija

  • Latvijas Radiofons

  • Latvijas Televīzija

59. [C: IV]*

Vītola autoritāti latviešu mūziķu vidū apliecina arī tas, ka laikā no 1923. līdz 1938. gadam viņš bija Latvju skaņražu kopas priekšsēdētājs. Šo apvienību 1923. gadā dibināja Vītols kopā ar Alfrēdu Kalniņu, Jāni Mediņu, Emili Melngaili, Jāni Zālīti. Tajā darbojās profesionāli mūziķi – rūpējās par augstvērtīgu mūzikas kultūru, organizēja sarīkojumus, aizstāvēja autortiesības.


    • Kā sauca 20. gs. 20.–30. gados Jāzepa Vītola vadīto Latvijas komponistu apvienību?

    • Latvijas Komponistu savienība

    • Latvijas skaņražu kopa

    • Latvju mūziķu biedrība

60. [C: IV]

Jāzeps Vītols bija starp pirmajiem, kam 1937. gadā piešķīra tikko nodibināto Tēvzemes balvu. Reizē ar viņu balvu saņēma Milda Brehmane-Štengele, Aleksis Mierlauks, Ādolfs Kaktiņš un Jānis Akurāters.


    • Kādu augstu Latvijas valsts apbalvojumu Jāzeps Vītols saņēma 1937. gadā?

  • Lāčplēša ordeni

  • Trīs zvaigžņu ordeni

  • Tēvzemes balvu

Autore: Ilma Grauzdiņa

Projektu īstenoja: SIA „Outloud”

© UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Valsts izglītības satura centrs, 2014



1   2   3   4   5


Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©azrefs.org 2016
rəhbərliyinə müraciət

    Ana səhifə