Gadā Latvijā plaši tika atzīmēta latviešu izcilā komponista Jāzepa Vītola 150




Yüklə 247.7 Kb.
səhifə3/5
tarix23.02.2016
ölçüsü247.7 Kb.
1   2   3   4   5

II. PROFESORS KOLĒĢU UN STUDENTU VIDŪ

15. [B: II]

Pēterburgā Vītols cieši sadraudzējās ar Jurjānu Andreju, kurš ievadīja Vītolu latviešu vidē, valodā, mūzikā un atbalstīja savu jaunāko kolēģi arī materiāli. „Labprāt apciemoju [Jurjānu] .. un – jāatzīstas – visbiežāk, kad manas ķešas bija caurumainas: Somu baznīcas mājā vienmēr atradu glāzi tējas, riecienu rupjas maizes, dažkārt sviestu, cietus kā klints ķimeņu sieriņus” [1988: 64].


    • Kurš no nosauktajiem mūziķiem Pēterburgas studiju laikā ievadīja Vītolu latviskajā vidē un kļuva par draugu uz mūžu?

  • Jānis Cimze

  • Jurjānu Andrejs

  • Emīls Dārziņš

16. [B: II]

Jurjānu Andrejs Pēterburgas konservatoriju beidza trijās specialitātēs. Mežraga spēles eksāmenā koncertmeistara pienākumus uzņēmās Vītols – vēl tikai otrā kursa students. „Jutos sevišķi pacilāts, kad .. drīkstēju viņu pavadīt viņa mežraga beigu eksāmenā; Šūmaņa koncerts mūs saistīja uz visu mūsu spēju pielikšanu” [1988: 64].


    • Kurā Jurjānu Andreja konservatorijas beigšanas eksāmenā piedalījās Vītols?

  • Bija asistents ērģeļspēles eksāmenā

  • Palīdzēja pārrakstīt notis kompozīcijas eksāmenam

  • Bija klavierpavadītājs mežraga spēles eksāmenā

17. [B: II]*

Pēterburgas konservatorijas Kompozīcijas klases audzēkņiem beigšanas eksāmena prasības bija augstas – bija jāsacer simfonisks darbs, operas skats un a cappella kordziesma. Teicami novērtētās Vītola Simfonijas pirmo daļu orķestris atskaņoja konservatorijas izlaiduma svinīgajā koncertā 1886. gadā.


  • Kuru no nosauktajām Vītola kompozīcijām atskaņoja konservatorijas izlaiduma koncertā Pēterburgā 1886. gadā?

  • Simfonijas pirmo daļu

  • Klavierminiatūras

  • Kordziesmu

18. [B:II]

Pēc Trešajiem dziesmu svētkiem, kas Vītolu satuvināja ar Rīgas latviešu mūziķiem, viņš sāka nopietni rūpēties par savu latviešu valodas izkopšanu – abonēja latviešu laikrakstus, lasīja latviešu literātu darbus, mācījās valodu pie privātskolotāja, ar vīru dubultkvartetu iestudēja latviešu tautasdziesmu apdares.


    • Ko Vītols Pēterburgā darīja, lai labāk apgūtu latviešu valodu?

  • Mācījās latviešu valodu pie privātskolotāja

  • Tulkoja latviešu tautasdziesmas krievu valodā

  • Rakstīja dzejoļus latviešu valodā

19. [B: II]*

Pēterburgas mākslas pasaulē leģendāra personība bija Mitrofans Beļajevs – bagāts tirgonis, kaislīgs mūzikas mīļotājs, krievu mūzikas mecenāts. Viņa dzīvoklī vairāk nekā divdesmit gadu garumā notika t.s. „Beļajeva piektdienas”, kurās pulcējās viss muzikālo aprindu zieds, arī Jāzeps Vītols. Skanēja mūzika, ritēja sarunas, netrūka jautrības un bagātīga vakariņu cienasta.


  • Kurās dienās Vītols regulāri bija sastopams Pēterburgas mākslas mecenāta Mitrofana Beļajeva namā?

  • „Beļajeva ceturtdienās”

  • „Beļajeva piektdienās”

  • „Beļajeva sestdienās”

20. [B: II]*

Pēterburgas gados virkne Jāzepa Vītola darbu tika publicēta Beļajeva nošu izdevniecībā Leipcigā. Komponista vārds un uzvārds tajos tika iespiests vāciskā versijā – Joseph Wihtol. Neraugoties uz latviešu pareizrakstības normu maiņu 20. gs. sākumā, profesors līdz pat mūža beigām tā arī parakstījās – J. Wihtol.


  • Kā Vītols līdz pat mūža beigām – saglabādams jaunības paradumu – pats rakstīja savu uzvārdu?

  • J. Wītols

  • J. Wihtol

  • J. Withol

21. [B: II]*

Mūzikas akadēmijā pie Lielās zāles durvīm ir Nikolaja Alunāna portrets. Viņš bija Vītola jaunības draugs Jelgavā: „Nemierīga gara, mūžīgs gaisa piļu cēlājs uz puteklīšu pamatiem – viņš mani aizrāva ar savu temperamentu, ierāva savā fantastikā” [1988: 42]. Pēc daudziem gadiem,1919. gada vasarā, abi atkal tiekas, lai liktu pamatus jaunai „sapņu pilij” – Latvijas Konservatorijai.


  • Kāda rakstura cilvēks bija Vītola jaunības draugs un latviešu „teātra tēva” Ādolfa Alunāna brālis Nikolajs Alunāns?

  • Aizrautīgs, temperamentīgs, ideju pārpilns

  • Bailīgs un piesardzīgs

  • Pārmēru nopietns un garlaicīgs

22. [B: II]

Par godu profesora 35 gadu muzikālās darbības jubilejai 1921. gadā Vītola Kompozīcijas klases studenti bija iestudējuši Paulas Līcītes sacerētu apsveikuma ludziņu „Gratulanti klāt!” – kā mazu operu ar ievada kori, ārijām un rečitatīviem. Tā sagādāja daudz humora un lielus smieklus, jo jubilāram pašam tajā bija paredzēta mīmiķa loma, ko profesors labprāt izpildīja [Līcīte 1999: 145].


    • Kāda loma profesoram bija Paulas Līcītes sacerētajā apsveikuma ludziņā „Gratulanti klāt!”?

  • Viņš dziedāja galveno āriju

  • Viņš bija ludziņas režisors un scenogrāfs

  • Viņš bija mīmiķis – piedalījās tajā bez vārdiem

23. [B: II]*

Kaut arī Vītola mūža otrajā pusē ērti pieejams bija telefons un telegrāfs, profesors tos izmantoja tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Viņam ļoti patika rakstīt vēstules! Vītola epistolārais [jeb epistulārais] mantojums, t.i. saglabājušās vēstules, atklātnes, vizītkartes, ir pārsteidzoši plašs – apmēram 3200 vienības [Siliņš 2006: 15]. Droši vien simtos skaitāmas arī laika gaitā pazudušās vēstules.


    • Ko nozīmē „epistolārais [jeb epistulārais] mantojums”?

  • Kompozīciju nošu teksta uzmetumi

  • Saglabājušās vēstules

  • Raksti laikrakstos un žurnālos



III. MŪZIKAS IZTEIKSMES LĪDZEKĻI UN ŽANRI

24. [B: III]*

Jāzepa Vītola Stīgu kvarteta Skerco daļas malējos posmos visi četri instrumenti – divas vijoles, alts un čells – spēlē picikato (pizzicato). Tas nozīmē, ka mūziķi nevis spēlē ar lociņu, bet strinkšķina stīgas ar pirkstu. Šādā veidā dziedoša legato spēle nemaz nav iespējama, skaņas ripo klusi un raiti kā krellītes.


  • Kādu skaņveides paņēmienu Vītols izmantojis Stīgu kvarteta Skerco daļas malējos posmos?

  • Picikato – stīgas strinkšķinot ar pirkstu

  • Legato – dziedoši saistot skaņas

  • Asi akcentējot akordus

25. [B: III]

Mūzikā it bieži ir saklausāmas izturētas vai atkārtotas skaņas basa balsī – t.s. ērģeļpunkti (piem., J.Vītola dziesmā „Dūkņu sils”, „Rūķīši un Mežavecis”, „Gaismas pils” noslēguma posma sākumā). Paņēmiena nosaukums ir saistīts ar ērģelēm – ērģelniekiem šādus „punktus” ir ērti spēlēt pedāļa klaviatūrā ar kājām.


    • Kā sauc izturētu vai atkārtotu skaņu basa balsī?

  • Basapunkts

  • Klavierpunkts

  • Ērģeļpunkts

26. [B: III]

J. Vītols savām klavierminiatūrām devis dažādus nosaukumus, piemēram, prelūdija, etīde, meditācija, impromts. To virsrakstos sastopami arī deju nosaukumi, piemēram, Gavote, Valse-Caprice (Kaprīzais valsis), Polka pas melancolique (Melanholiskā polka).


    • Kurš no nosauktajiem, Vītola klaviermūzikā sastopamiem deju žanriem bija populārs baroka laikmetā?

    • Valse-Caprice

    • Polka pas melancolique

    • Gavote

27. [B: III]*

Bērna nomierināšanai un iemidzināšanai domātas šūpļa dziesmas sastopamas it visu tautu folklorā. Par patstāvīgu žanru tās uzskatāmas arī komponistu daiļradē. J.Vītola lietotais apzīmējums „bersēze” – šūpļa dziesma – ir franču vārda berceuse tiešs latviskojums.


  • Kura no nosauktajām J. Vītola miniatūrām ir šūpļa dziesma?

  • Humoresque op. 3

  • Berceuse op. 8

  • Esquisse op.12

28. [B: III]*

Viena no Vītola klavieru cikla „Trīs silueti” miniatūrām ir veltīta pianistei Edai Oto (oriģinālrakstībā Edda Ottho). Šī rotaļīgā skaņdarba tēmas sākuma skaņās ir „iešifrēts” pianistes vārds EDDA, kas veido motīvu mi-re-re-la.


  • Kā „iztulkojams” vienā no Vītola klavierdarbu tēmām iešifrētais pianistes Edas Oto vārds EDDA?

  • mi-do-do-la

  • mi-re-re-la

  • sol-re-re-la

29. [B: III]

J. Vītols ir veidojis apmēram 300 tautasdziesmu apdares – pievienojis melodijām klavierpavadījumu, harmonizējis tās korim, aranžējis ansambļiem. Plašākas un formas ziņā brīvākas kompozīcijas par tautasdziesmu tēmām mēdz saukt par rapsodijām, fantāzijām, parafrāzēm. Visi šie žanri ir pārstāvēti arī Vītola mūzikā.


    • Kā sauc žanru, kurā tautasdziesmas melodijai, saglabājot pantu formu, ir pievienots pavadījums vai papildu balsis?

  • Tautasdziesmas apdare

  • Rapsodija par tautasdziesmu tēmām

  • Fantāzija par tautasdziesmu tēmām

30. [B: III]

Jau agrā jaunībā Vītols iepazīst Frederika Šopēna klaviermūziku – iemācās Skerco sib minorā, vairākus valšus, noktirnes. Pilnīgi vai „iemīlas” šī komponista etīdēs. „Maz mēnešos tās gan visas zināju no galvas, aizraudamies no viņu burvīgā skaistuma: vēl šodien tās – blakus mazurkām – man šķiet pārākas par visiem Šopēna darbiem” [1988: 43].


    • Kura komponista klavierdarbi – mazurkas, polonēzes, valši, noktirnes, etīdes – sajūsmināja Vītolu agrās jaunības gados?

  • Ludviga van Bēthovena klavierdarbi

  • Frederika Šopēna klavierdarbi

  • Roberta Šūmaņa klavierdarbi

31. [B: III]

Atkarībā no atskaņotājsastāva skaņdarbus iedala lielās žanru grupās. Simfonisko mūziku atskaņo simfoniskais orķestris, bet vokāli instrumentālo darbu izpildījumam parasti apvienojas solisti, koris un orķestris. Kamermūziku (burtiskā tulkojumā – istabas mūziku) atskaņo ansambļi: dueti, trio, kvarteti, kvinteti, seksteti.


    • Kurā mūzikas žanru grupā iekļaujas Jāzepa Vītola Stīgu kvartets?

  • Kamermūzika

  • Vokāli instrumentālā mūzika

  • Simfoniskā mūzika

32. [B: III]

Vītola darbam kordziesmas žanrā izšķiroša bija iepazīšanās ar Ausekļa dzeju, kurā apcerēta latvju laimīgā pagātne, vēstīts par varoņu cīņām un pausta ticība tautas nākotnei. Vītols raksta: kad „manās rokās nokļuva Ausekļa darbu krājums, tad šķitu bagātīgi apgādāts ar vispateicīgāko vielu. Jo šeit atradu to, kas man vistuvāk, – nelielu apmēru latviešu balādi” [1988:100].


    • Kas ir balāde?

  • Vēstījums par senlaiku vēsturiskiem vai teiksmainiem notikumiem

  • Viscaur lēnā tempā un klusinātā dinamikā izturēts skaņdarbs

  • Īpašs deju mūzikas žanrs (no itāļu ballare – dejot)

33. [B: III]

Jāzepa Vītola simfoniskās svītas „Dārgakmeņi” četru pirmo daļu nosaukumi ir „Ametists”, „Smaragds”, „Rubīns” un „Pērles”. Piektās daļas elegantā lielā valša mūzikā ieskanas arī iepriekšējo daļu tēmas, tādēļ komponists to nosaucis par „Briljantu” – par smalki slīpētu dārgakmeni, kurš atspoguļo dažādas krāsas.


    • Kā sauc simfoniskās svītas ”Dārgakmeņi” pēdējo daļu, kurā, it kā atspoguļojot citu dārgakmeņu krāsas, ievītas arī iepriekšējo daļu tēmas?

  • „Dimants”

  • „Briljants”

  • „Kristāls”

34. [B: III]

Svītu „Dārgakmeņi” (1924) komponists sākumā uzrakstīja kā klavieru metu Beatrises Vīgneres deju uzvedumam, tad to instrumentēja simfoniskajam orķestrim. Dejiskums nepārprotami jaušams visās tās daļās: „Raksturojumi un kontrasti šai svītā rosināt rosina klausītāju iedomāties horeogrāfiskus tēlus un ainavas” [Ābele 1944: 327].


    • Kurai svītas „Dārgakmeņi” daļai attiecīgā dārgakmeņa tēlojumam komponists izvēlējies temperamentīgu, strauju, tamburīna ritma pavadītu deju?

  • Violetajam ametistam

  • Zaļajam smaragdam

  • Sarkanajam rubīnam

35. [B: III]*

Par J. Vītola „Viļņu dziesmu” klavierēm Jānis Zālītis ir rakstījis: „Tā ir jūra savā pirmatnējībā – baiga, valdonīga, nežēlīga; skatāmībā – noslēpumaini naksnīga, teiksmaina, valdzinoša” [1944: 336]. Skaņdarbs ir veidots trijdaļu formā (ABA1) un attīstās no noslēpumainas, satumsušas noskaņas sākumā līdz varenai kulminācijai beigās (t.s. reprīzē).


    • Uz kuru J.Vītola „Viļņu dziesmas” posmu attiecināms raksturojums, ka mūzika te „izteic viļņu ritma elementāro spēku un varenību”?

  • Uz pirmo posmu (A)

  • Uz skaņdarba vidusdaļu (B)

  • Uz trešo posmu – reprīzi (A1)

36. [B: III]

Klavieru variācijas par latviešu tautasdziesmu „Ej, saulīte, drīz pie Dieva” Vītols sacerējis 28 gadu vecumā, kopā ar māti aizvadīdams vienu no savām laimīgākajām vasarām Latgales pusē, Krustpils apriņķa Trepē. Tur „fantāzija, dabas valdzinājuma, vietas klusuma un visu labo ģēniju atraisīta, dāvināja viņam šai vasarā visskaistākās muzikālās domas” [Vītoliņš 1944, 63].


    • Kurā dzīves periodā Vītols ir sacerējis savu klaviermūzikas meistardarbu – Variācijas par latviešu tautasdziesmu „Ej, saulīte, drīz pie Dieva”?

  • Jaunībā (20–30 gadu vecumā)

  • Brieduma gados (40–50 gadu vecumā)

  • Mūža pēdējā cēlienā (60–70 gadu vecumā)

37. [B: III]

„Gaismas pils” pirmo reizi dziedāta kādā vasaras koncertā Rīgas Riteņbraucēju dārzā 1900. gadā. Pirmatskaņojumu pieminot un par sevi pasmaidot, Vītols raksta: „atceros, ka sensacionālu jautrību publikā sacēlu, savā tolaik jau bumbas apaļumiņā rāpšus uzrāpdamies uz stāvo estrādi, lai pateiktos par dziesmai dāvāto piekrišanu” [1863: 103].


    • Kurā gadā notika „Gaismas pils” pirmatskaņojums?

  • 1880. gadā

  • 1900. gadā

  • 1920. gadā

38.[B: III]

Daudzi Vītola sacerējumi cildina dziesmu kā neizsīkstošu skaistuma avotu, kā tautas vienotāju. „Beverīnas dziedoņa” noslēgumā tai piedēvēts vēl lielāks spēks: „Dziesmu vara aizdzina karu,/ Tautu izglāba dziesmu gars”.


    • Kuru Jāzepa Vītola kompozīciju noslēdz vārdi „Dziesmu vara aizdzina karu,/ Tautu izglāba dziesmu gars”?

  • „Karaļmeita”

  • „Gaismas pils”

  • „Beverīnas dziedonis”

39. [B: III]*

„Beverīnas dziedonis” sākotnēji bija sacerēts kā kora dziesma bez pavadījuma. Vītola draugi vēlējās to iekļaut Beļajeva rīkotā simfoniskā koncerta programmā, taču tajā nebija paredzēts izpildīt a cappella darbus. Tā radās un Rimska-Korsakova vadībā tika pirmatskaņots „Beverīnas dziedoņa” jauns variants – ar simfoniskā orķestra pavadījumu.


  • Kurai no nosauktajām a cappella kordziesmām Vītols izveidojis otru variantu – korim un orķestrim?

  • „Gaismas pils”

  • „Beverīnas dziedonis

  • „Trimpula”



IV. JĀZEPS VĪTOLS

LATVIJAS KULTŪRVĒSTURES KONTEKSTĀ

40. [B: IV]

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija atrodas Rīgas centrā – iepretī Latvijas Nacionālajai operai, līdzās Rīgas Latviešu biedrības namam, kvartālā starp Raiņa bulvāri, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielu. Šī skaistā, klasiskā stila ēka celta pēc arhitekta Jāņa Baumaņa projekta un pabeigta 1873. gadā – Pirmo latviešu dziesmu svētku gadā.


    • Kur atrodas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija?

  • Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā

  • Rīgas centrā, Krišjāņa Barona ielā

  • Pārdaugavā, līdzās Nacionālajai bibliotēkai

41. [B: IV]

Latvijas mūzikas augstskola ir dibināta 1919. gada rudenī. Tās veidošana notika Jāzepa Vītola vadībā; 1919. gada 20. augustā viņš tika iecelts par Latvijas Konservatorijas direktoru. Direktora jeb augstskolas rektora pienākumus Vītols veica līdz 1944. gadam. Viņa vārds augstskolai piešķirts 1958. gadā.


    • Kāpēc Latvijas Mūzikas akadēmija nosaukta Jāzepa Vītola vārdā?

  • Jo viņš bija labs pedagogs

  • Jo viņš vairākus gadus dzīvoja šajā namā

  • Jo viņš bija šīs augstskolas pirmais un ilggadīgais rektors

42. [B: IV]

Sesijas laikā rektora dienas no rīta līdz vakaram piepildīja eksāmeni un pedagogu sēdes. Reiz vienīgais brīvais laiks, kad pastrādāt ar saviem studentiem – komponistiem, profesoram atradies tikai plkst.12 naktī. Un lai gan Vītols bijis darbā jau no 9 rītā, studentu kompozīcijas, kafiju malkojot, viņš izskatījis ar parasto uzmanību un vērību [Garūta 1999: 124].


    • Cikos profesors reiz noturējis kompozīcijas nodarbību ar saviem studentiem eksāmenu sesijas laikā?

      • Plkst. 7 no rīta

      • Plkst. 9 vakarā

      • Plkst. 12 naktī

43. [B: IV]

Pirmie plašākie latviešu koru dziedāšanas svētki sarīkoti Dobelē 1870. gadā, bet Pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki – Rīgā 1873. gadā. Arī visi turpmākie Vispārējie dziesmu svētki notikuši Rīgā, izņemot Ceturtos – tie izskanēja 1895. gadā Jelgavā.


    • Kad un kur notika Pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki?

  • 1870. gadā Dobelē

  • 1873. gadā Rīgā

  • 1895. gadā Jelgavā

44. [B:IV]

Dziesmu svētkos visbiežāk dziedātā dziesma ir Jāzepa Vītola „Gaismas pils”. Kopš pirmatskaņojuma Piektajos svētkos (1910) tā kopkoru programmā nav bijusi ietverta tikai četras reizes. Turklāt ceturto reizi to tomēr nodziedāja, jo kopkoris sāka skandēt: „Gais-mas pi-li! Ha-ral-du Med-ni!”. Un Mednis gāja, un diriģēja, un uzcēla „Gaismas pili” arī tajos – 1985. gada dziesmu svētkos.


    • Kura dziesma kopš Piektajiem (1910) skanējusi gandrīz visos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos?

  • „Dziesmai šodien liela diena”

  • „Gaismas pils”

  • „Manai dzimtenei”

45. [B: IV]

Līdz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem (2013) jau sešpadsmit reizes Vispārējo dziesmu svētku repertuārā bijis Emiļa Melngaiļa „Jāņuvakars”. Īpaši saviļņojoši dziesmas sākuma vārdi „Līgo saule vakarāi, līgo” vienmēr šķituši tad, ja skanējuma laikā Mežaparka Lielo estrādi patiešām apspīdējuši rietošās saules stari.


    • Ar kādiem vārdiem sākas Emiļa Melngaiļa kora dziesma „Jāņuvakars”?

  • „Jānīt’s nāca pa gadskārtu savus bērnus apraudzīt”

  • „Sit, Jānīti, vara bungas vārtu staba galiņā”

  • „Līgo saule vakarāi, līgo, līgo gani sētiņāi, līgo”

46. [B: IV]

Jāzepa Vītola dzimšanas gadā (1863) tika pabeigta tagadējās Nacionālās operas ēkas celtniecība. Pēc arhitekta L.Bonšteta projekta to uzbūvēja Rīgas Pilsētas (Vācu) teātra vajadzībām. Nacionālā opera tajā darbojas kopš 1919. gada.


    • Kāda ievērojama celtne Rīgā ir „dzimusi” vienā gadā ar Jāzepu Vītolu?

  • Tagadējā Nacionālās operas ēka

  • Rīgas Tehnoloģiskā institūta nams

  • Rīgas Latviešu biedrība nams

47. [B: IV]

Jāzepa Vītola viengadnieks ir Rūdolfs Blaumanis – arī dzimis 1863. gadā Vidzemē. Vītols ar Blaumaņa dzeju komponējis „Čigānu dziesmu” jauktajam korim. Blaumanis savukārt ir tulkojis Vītola apdaru „200 tautasdziesmas” I daļā ievietoto latviešu dainu tekstus. Šis krājums izdots Rīgā 1906. gadā ar tekstiem latviešu un vācu valodā.


    • Kurš latviešu rakstnieks, tautā īpaši iemīļotas lugas autors ir dzimis vienā gadā ar Jāzepu Vītolu?

  • Ādolfs Alunāns

  • Rūdolfs Blaumanis

  • Jānis Rainis

48. [B: IV]*

Latvijas Konservatorijas goda biedru vidū bija ne vien komponisti (Andrejs Jurjāns, Alfrēds Kalniņš, Aleksandrs Glazunovs u.c.), bet arī valstsvīri – Latvijas prezidents Alberts Kviesis un Kārlis Ulmanis.


  • Kas bija Latvijas Konservatorijas goda biedri Alberts Kviesis un Kārlis Ulmanis?

  • Ievērojami komponisti

  • Valsts prezidenti

  • Ievērojami rakstnieki

49. [B: IV]*

Vītola Kompozīcijas klases absolventu vidū ir arī komponists Arvīds Žilinskis. Kopā ar dzejnieci Dzidru Rinkuli-Zemzari un mākslinieci Margaritu Stārasti viņš radījis jau vairāku paaudžu iemīļotus bērnu dziesmu krājumus („Vasariņa”, „Baltā ziema”, „Dzeņa kalve” u.c.).


    • Kurš no nosauktajiem komponistiem – Vītola skolniekiem – ir Margaritas Stārastes ilustrēto bērnu dziesmu krājumu „Vasariņa” un „Baltā ziema” autors?

      • Arvīds Žilinskis

      • Jānis Ivanovs

      • Pēteris Barisons

50. [B: IV]*

1918. gada 18. novembrī tagadējā Nacionālā teātra telpās notika Latvijas valsts proklamēšanas svinīgais sarīkojums. Klātesošo vidū bija arī Jāzeps Vītols. Sarīkojumu kuplināja Paula Jozuus vadītais „Latvju operas” koris, kurā tolaik dziedāja arī profesora nākamā dzīvesbiedre Annija Vītola.


    • Kas, Jāzepam Vītolam klātesot, notika tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī?

  • „Latvju operas” rīkota izrāde

  • Latvijas valsts proklamēšanas akts

  • Vītola skaņdarbu koncerts



C līmenis

I. JĀZEPA VĪTOLA

DZĪVES CEĻŠ – PERSONĪBA UN SADZĪVE

1. [C: I]

Pēc studijām Tērbatas skolotāju seminārā, Jāzepa tēvs strādāja skolā, kur mācības notika vācu valodā. Mājā vienmēr mitinājās arī „6–8 pansionāri no tālākiem krievu, poļu, leišu vidiem, kas Jelgavas skolās meklēja, galvenais, vācu valodu”, tādēļ Vītolu ģimenē visi savā starpā runāja vāciski [1988: 63]. Tikai Pēterburgas gados Vītols apguva vispirms krievu, tad latviešu valodu.


    • Profesors Vītols brīvi runāja, lasīja un rakstīja trīs valodās. Kādā secībā viņš tās bija apguvis?

  • Latviešu, krievu, tad vācu

  • Vācu, krievu, tad latviešu

  • Krievu, latviešu, tad vācu

2. [C: I]

Lai nopelnītu naudu ikdienas dzīvei Pēterburgā, līdztekus studijām Jāzepam bija jāstrādā, jo vecāku palīdzības iespējas bija ierobežotas. Viņš strādāja ar privātskolniekiem un agri kļuva materiāli patstāvīgs: „pratu naudu ne vien nopelnīt, bet drīzi arī iemācījos tikt no tās vaļā; tad vienkārši nodzīvoju kādu mēnesi pie tējas un kliņģera” [1988: 57].


    • Kā studiju gados Jāzeps pelnīja naudu ikdienas dzīvei?

  • Piepelnījās ar nošu pārrakstīšanu

  • Mācīja klavierspēli un mūzikas teoriju privātskolniekiem

  • Strādāja par klavieru skaņotāju

3. [C: I]

Studiju gados, pa dienu aizņemts ar nodarbībām konservatorijā un privātstundu pasniegšanu, Vītols komponēja galvenokārt pa naktīm. „Sāku savu flīģeli apstrādāt ap 10–11 vakarā un beidzu .. ne agrāk par 6–7 no rīta (ja sveču krājums to pielaida!), bet dažkārt pat tikai ap to priekšpusdienas stundu, kad laiks jau bija doties uz konservatorijas klasi” [1988: 79].


    • Kāds bija Vītola dienas režīms studiju gados?

  • Priekšpusdienā bija konservatorijā, pēcpusdienā gulēja, pa nakti komponēja

  • Vakarā gāja uz koncertiem, naktī gulēja, dienā komponēja

  • Naktī komponēja, dienā gāja uz nodarbībām konservatorijā un pie privātskolniekiem

4. [C: I]*

Slavenajās „Beļajeva piektdienās” vakara muzikālajai daļai vienmēr sekojusi pie bagātīgi klāta galda aizvadīta saviesīgā daļa. Parasti vienīgā dāma šajā sabiedrībā bijusi Beļajeva kundze Marija Andrejanovna. Viņai līdzās vienmēr sēdējis šarmantais un asprātīgais Vītols, kurš uzmanīgi klausījies un daudz ko mācījies no galda otrā pusē sēdošo Pēterburgas ievērojamāko komponistu sarunām [1988: 138].


  • Par ko liecina fakts, ka „Beļajeva piektdienās” Vītols vienmēr sēdēja blakus Beļajeva sievai Marijai Andrejanovnai?

  • Vītols bija šīs dāmas slepens pielūdzējs

  • Vītols bija šarmants un asprātīgs sarunu biedrs

  • Vītols bija pats ievērojamākais šīs sabiedrības komponists

5. [C: I]

Neilgu laiku Vītols strādājis par Pēterburgas vācu biedrības „Liedertafel” kora diriģentu. Darbs ritējis vislabākajā saskaņā, taču komponistam traucējošas kļuvušas katram mēģinājumam sekojošās omulīgās „pasēdēšanas”. „Pārāk bieži jautrajam pirmdienas vakaram – tas ieilga bieži līdz rīta ausmai – sekoja pašpārmetumos pavadīta otrdiena” [1988: 192].


    • Kāpēc Vītols tik drīz atteicās no patīkamā un materiāli ienesīgā kordiriģenta darba Pēterburgas vācu biedrībā „Liedertafel”?

  • Vācu dziedātāji nevēlējās, lai viņus diriģē latvietis

  • Radās konflikts – viņš izvirzīja dziedātājiem pārāk augstas prasības

  • Omulīgās „pasēdēšanas” pēc kora mēģinājumiem paņēma pārāk daudz laika

6. [C: I]*

1905. gada revolucionārajā gaisotnē daļa Pēterburgas konservatorijas pedagogu uzrakstīja rezolūciju, kas aicināja atkāpties no amata konservatorijas direktoru Augustu Bernhardu. Vītols rezolūciju neparakstīja, jo jutās Bernhardam pateicīgs par daudzējādi izrādīto palīdzību un atbalstu: „teicu, ka mans paraksts nozīmēšot dūrienu mugurā pēc pierē saņemta skūpsta” [1988: 120].


  • Par kādām personības īpašībām liecina fakts, ka Vītols 1905. gadā neparakstīja protesta rezolūciju pret konservatorijas direktoru Bernhardu?

  • Vītols baidījās, ka viņu atlaidīs no darba

  • Vītols asi nostājās pret revolucionāri noskaņoto studentu grupu

  • Sirdsapziņa neļāva Vītolam vērsties pret cilvēku, kurš visu mūžu bijis viņam labvēlīgs

7.[C: I]*

Līdztekus pedagoga darbam 17 gadus Vītols strādājis par recenzentu vācu avīzē „St. Petersburger Zeitung”, īpaši augstu vērtējot to, ka recenzenta amats atvēris durvis „uz visu, ko vien dzirdēt vērts bija” [1988: 189]. Šai avīzei viņš kopumā uzrakstījis 850 dažāda apjoma rakstus literāri nevainojamā vācu valodā.


  • Kurai avīzei Vītols uzrakstīja ap 850 dažāda apjoma rakstus un recenzijas?

  • Vācu avīzei „St. Petersburger Zeitung

  • Krievu avīzei „Сегодня

  • Latviešu laikrakstam „Jaunākās Ziņas”

8. [C: I]

Atstādams revolūcijas izpostīto Pēterburgu, Vītols Rīgā ieradās 1918. gada augustā. No 1919. gada janvāra līdz maijam Latvijā pie varas bija boļševiki. Politiskais saspīlējums bija liels, saimnieciskā dzīve atradās uz sabrukuma robežas. Vītols iztika ar privātstundu honorāriem: „tase garšīgas kafijas ar pareizu sviestmaizi” par stundu [1988: 264–265]. No veikalu plauktiem pretī rēgojas bads.


    • Uz kuru laiku attiecas Vītola vārdi: Rīgā „atkārtojās tas pats, ko tikko biju pārdzīvojis Pēterburgā: no veikalu tukšiem logiem, plauktiem rēgojās pretim bads un atkal bads”?

  • 1905. gada vasara, cara valdības laiks

  • 1919. gada pirmie mēneši, boļševiku varas laiks

  • 1921. gada sākums, Latvijas brīvvalsts laiks

9. [C: I]

Lai atslēgtos no spraigo dienu ritma, Vītols pa laikam labprāt sēdās pie kāršu galda tuvu draugu vai radu sabiedrībā. Tādās reizēs vienmēr vajadzēja valdīt humoram un labai saskaņai. No kāršu spēlēm viņš atzina tikai preferansu un varēja skaisties, ja solītājs riskēja bez pamata [1963: 194].


    • Kādu spēli Vītolam patika uzspēlēt, vakaros atpūšoties tuvu draugu lokā?

  • Riču-raču

  • Kāršu spēli – preferansu

  • Dambreti

10. [C: I]

Viena no Vītola rakstura īpašībām bija prasme pasmaidīt pašam par sevi. Piemēram, par savu kūtro atmiņu uz gadskaitļiem un datiem viņš rakstīja: „cikreiz arī neesmu iemācījies, kad Bēthovens dzimis, kad miris, – pēc īsas pusstundas to biju jau atkal aizmirsis” [1988: 15]. Bet tas viņam netraucēja kļūt par interesantu un radošu cilvēku!


    • Kas, tavuprāt, ir svarīgi, lai kļūtu par interesantu un radošu cilvēku?

  • Prasme pasmaidīt pašam par sevi

  • Teicama mehāniskā atmiņa – spēja iegaumēt faktus un datus

  • Pacietība no rīta līdz vakaram sēdēt pie grāmatām

11. [C: I]

Vītols reti kad sacerējis mūziku „uz ātro”, „pa roku galam”, jo jutās atbildīgs par saviem „gara bērniem”. Atminoties pēdējā studiju gadā sacerētās klaviersonātes pirmpublicējumu, viņš raksta: „Savu op. 1 glītā izdevumā redzēdams, sajutu ne mazums prieka un lepnuma, bet neatdabūjami zaudēju agrāko ražošanas naivitāti. Tās vietā stājās tagad paškritika, bieži – šaubas” [1988: 78].


    • Kāda, tavuprāt, bija Vītola attieksme pret savu radošo darbu, pret savām kompozīcijām?

  • Nekad nerakstīja „pa roku galam”, jo baidījās no kritikas

  • Rūpīgi strādāja pie katra darba, jo uzskatīja to par profesionālu pienākumu

  • Uzskatīja: ka tik maksā honorāru, pārējam nav nozīmes!

12. [C: I]

Otrā pasaules kara beigās, 1944. gadā, Vītols līdz ar tūkstošiem citu latviešu devās trimdā. Mūža pēdējos gadus viņš nodzīvoja Vācijā un ir miris 1948. gadā Lībekā.


    • Kurā valstī aizritēja Jāzepa Vītola mūža pēdējie gadi?

  • Zviedrijā

  • Anglijā

  • Vācijā

13. [C: I]

Mūža pēdējo gadu profesors aizvadīja Lībekas latviešu slimnīcā. Istabiņa atradās otrajā stāvā, bet sliktā veselības stāvokļa dēļ ārsts bija aizliedzis Vītolam pašam kāpt pa trepēm. Lai profesors varētu pasēdēt dārzā, draugi viņu bieži vien uz rokām nonesa pa kāpnēm lejā, tad uznesa atkal atpakaļ istabā.


    • Kāpēc, Lībekas slimnīcā dzīvodams, Vītols ar skumju humoru teicis, ka nu tauta beidzot viņu nēsā uz rokām?

  • Bija sarīkota jubilāra sumināšana pēc 84. dzimšanas dienas koncerta

  • Draugi uz rokām viņu nesa lejā no otrā stāva istabas, jo pašam kāpt ārsts bija aizliedzis

  • Presē bija publicēti cildinoši raksti par Vītola jaundarbiem


1   2   3   4   5


Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©azrefs.org 2016
rəhbərliyinə müraciət

    Ana səhifə